Vertebroloģija

Muguras sāpes

Muguras sāpes ir viens no izplatītākajiem un galvenajiem invaliditātes cēloņiem visā pasaulē.
Vairumam cilvēku vismaz vienu reizi ir bijušas īslaicīgas vai ilglaicīgas muguras sāpes, kuru
ietekmē ikdienā veicamās darbības tiek ierobežotas. Viens no biežākajiem ārsta apmeklēšanas
un darba nespējas iemesliem ir muguras sāpes. Mēs neiedomājamies par ikdienu darbību fiziski

pareizu veikšanu, tādējādi, nemaz nezinot, radām pārslodzi mugurai. Tā piemēram ilgstoša
sēdēšana negatīvi ietekmē ķermeņa proporcionalitāti.
Pēc dažādu ārstu apmeklējumiem, masāžām un zāļu lietošanas, pacients bieži vien neapzinās
muguras sāpju nopietnību, un nesaprot, kāpēc sāpes mugurā nepāriet. Rietumu Klīnikas
mugurkaula speciālisti ir augsti kvalificēti, zinoši ārsti, kuri palīdzēs novērst problēmas
mugurkaulā no ķirurģiskā viedokļa. Ir dažādas ārstniecības metodes, kas var palīdzēt uzlabot
veselības stāvokli. Ārstējoties neķirurģiski ir dažādas jaunas un efektīvas metodes: sonogrāfija,
rentgens, datortomogrāfija vai fizioterapija, kas tiek pielietotas pilnveidīgākai ārstēšanai.

Kāpēc rodas muguras sāpes?
Muguras sāpju cēloņi

Muguras sāpes var iedalīt pēc zonām – sāpes krustu un jostas daļā, sāpes krūšu daļā, sāpes
kakla un sprandas daļā. Sprandas un kakla daļā sāpes visbiežāk ir sastopamas tiem, kas
ilgstoši raksta un lasa, skatoties uz leju, tā sasprindzinot kaklu.

Mugurkauls ir galvenais ķermeņa balsts, kas ikdienā tiek pakļauts pārmērīgai slodzei. Ilgstoša
sēdēšana vai smagumu celšana iespaido muguras sāpes. Cilvēka muguru viedo sarežģīta
cīpslu, muskuļu, jostiņu, disku un kaulu struktūra.

Atkārtota smagumu pacelšana vai pēkšņa neveikla kustība var pastiprināt sāpes jostas un
krustu daļā, kā arī muguras muskuļu un mugurkaula saišu sāpes. Ja Jums ir slikts fiziskais
stāvoklis, pastāvīga slodze uz muguru var izraisīt sāpīgas muskuļu spazmas.

Akūtas sāpes – tās ir pēkšņas un asas kvalitātes veidā. Tās parasti sākas akūti pēc kāda
provocējoša faktora iedarbības un parasti neilgst ilgāk par 6 mēnešiem. Sāpju norise ir
pašlimitējoša, un stāvoklis labojas tuvāko dienu – nedēļu laikā. Mēneša laikā sāpes un
funkcionālie ierobežojumi parasti mazinās, savukārt sekojoša tālāka uzlabošanās turpmāko 3
mēnešu laikā var būt niecīga.

Kāpēc ir asas sāpes mugurā?

Akūtas muguras sāpes var radīt lūzumi, onkoloģiskas saslimšanas, traumas, diska trūces,
muskuļu un muguras saišu pārpūle, citu iekšējo orgānu sistēmas slimības.

Hroniskas sāpes – parasti ir ilgstošas un turpinās pēc 6 mēnešiem.

Sāpju signāli nervu sistēmā saglabājas aktīvi nedēļām, mēnešiem vai gadiem. Biežākais
iemesls hroniskām muguras sāpēm ir izmaiņas starpskriemeļu locītavās vai starpskriemeļu
diska bojājums. Hronisku muguras sāpju iemesls var būt arī spinālā stenoze, mugurkaula
deformācijas (piemēram, skolioze), mugurkaula nestabilitāte.
Akūtu, tāpat hronisku sāpju paasinājuma gadījumā jāvairās no straujām ķermeņa kustībām un
atrašanās piespiedu stāvoklī – stāvēšanas un sēdēšanas ilgāk par 20 minūtēm, kā arī
smagumu celšanas.

Kas izraisa sāpes muguras lejasdaļā?

Muguras lejasdaļas atveseļošanās ātrumu un sāpju norisi neapšaubāmi ietekmē psiholoģiskais
stress, sāpju slieksnis jeb panesamība – arī pacietība, izturība, emocionālais stāvoklis, kā
piemēram, uztraukums vai miers, nervozitāte, bailes, nomākums un tamlīdzīgi faktori, kurus
pats cilvēks īsti nesaista ar savām sāpēm un nemaz neapzinās, bet tie darbojas zemapziņas
līmenī, mums negribot un it īpaši sāpēm ieilgstot.

Plīsušie diski – katru mugurkaula skriemeli aizsedz diski. Ja disks saplīst, ir lielāks spiediens uz
nervu, kā rezultātā rodas muguras sāpes. Asas un šaujošas sāpes plūst pa sēžamvietu ,un pa
kājas aizmuguri, ko izraisa izlocīts vai hernīts disks, kas spiež uz nervu.

Patoloģisks mugurkaula izliekums – dažādas mugurkaula deformācijas, piemēram, skolioze, kas
vājina mugurkaulu. Bieži vien veidojas sēdoša darba veicējiem vai tiem, kam ir pastiprināta
slodze uz vienu ķermeņa pusi un tādēļ veidojas muskuļu tonusa asimetrija. Tā var radīt sāpes.

Izbalējuši diski – tādā pašā veidā kā plīsušie diski, izliekts disks var radīt lielāku spiedienu uz
nervu.

Osteoporoze – kauli, tai skaitā mugurkaula skriemeļi, kļūst trausli un poraini, padarot
kompresijas lūzumus iespējamākus.

Kas izraisa sāpes jostas un krustu daļā?

Sāpes var rasties strauji, akūti pēc fiziskas slodzes, nepareizas smaguma celšanas, neveiklas
kustības. Cilvēkam ir izteikts kustību ierobežojums. Viņš vairs nevar atliekties, jo, līdzko tiek
veikta kustība mugurkaulā, to pavada jaunas sāpes.

Artrīts – Osteoartrīts var radīt problēmas locītavām gurnos, apakšējai muguras daļai un citām
vietām. Dažos gadījumos atstarpe ap muguras smadzenēm sašaurinās. To sauc par muguras
stenozi.

Vai nieru darbības traucējumi un nieru infekcijas var izraisīt muguras sāpes? Atbilde ir jā!

Muguras saslimšanas simptomi

Manāmi simptomi muguras saslimšanām var būt: sāpes naktī, nesena muguras trauma vai
kritiens, drudzis vai augsta temperatūra, notirpums zem elkoņa vai ceļa, svara zudums, kāju un
roku vājums, nespēks, urinācijas traucējumi, iekaisums vai pietūkums uz muguras, pastāvīgas
muguras sāpes, kur gulēšana vai atpūta nepalīdz.
Simptomu atbilstības gadījumā sazinies ar ārstu.

Muguras sāpju riska faktori

Ikviena vecuma cilvēkam var rasties muguras sāpes, pat bērniem un pusaudžiem.

Kādi ir biežākie muguras sāpju riska faktori?
• fiziskās slodzes trūkums vai fiziska pārslodze;
• liekais svars- tas rada papildus slodzi mugurai;
• smēķēšana- tā samazina asins plūsmu līdz muguras lejasdaļai, kas neļauj ķermenim
piegādāt pietiekami daudz barības vielu muguras diskiem. Smēķēšana palēnina arī
muguras sāpju dziedēšanu;
• medicīniski faktori – citas saslimšanas, piemēram audzējs vai artrīts;
• vecums -sastopamākas sāpes mugurā ir vērojamas cilvēkiem pēc 30 gadu vecuma;
• ikdienas ieradumi- nepiemērots spilvens, matracis, kas netur mugurkaulu taisnu;
• iedzimtība;
• nepareiza smagumu celšana – muguras, nevis kāju izmantošana smagumu celšanai
var novest pie muguras sāpēm;
• psiholoģiski apstākļi – cilvēkiem, kuriem ir nosliece uz depresiju vai pārmērīgu stresu ir

lielāks muguras sāpju risks.

Ko darīt, lai saglabātu muguru veselu?

Sāpes mugurā parasti uzlabosies dažu nedēļu vai mēnešu laikā. Ir vairākas lietas, ko Jūs varat
darīt, lai novērstu muguras sāpju attīstīšanos.

Lai mugura būtu veselīga un stipra esiet aktīvi – uzturiet veselīgu ķermeņa svaru. Liekā svara
samazināšana var novērst muguras sāpju attīstīšanos. Atmetiet smēķēšanu, konsultējieties ar
ārstu par iespējamām metodēm, kā atteikties no smēķēšanas. Stāvi stalti. Uzturi neitrālu
iegurņa pozu, laba stāja mazina stresu muguras muskuļiem. Ilgas stāvēšanas gadījumā
izlīdziniet svaru noņemot daļu slodzes no kājas, citas pēdas. Vingrinājumi. Regulāras
fizioterapijas vai aerobikas nodarbības ar mazu fizisko slodzi – tādu, kas nedeformē muguru,
palielina muguras stabilitāti un izturību. Ikdienā var ieviest regulāras pastaigas vai
pārvietošanos ar velosipēdu. Ļoti ieteicama muguras sāpju mazināšanai un ārstēšanai ir
peldēšana – ūdens palīdz atbalstīt muguru un stiprināt muskuļus.

Pakalpojumi

Psiholoģija
Jogas terapija
Uztura zinātne
Neiroķirurģija
Neiroloģija
Reimatoloģija
Ķirurģija
Vertebroloģija
Fizioterapija
Traumatoloģija, Ortopēdija

Darba laiks

  • Pirmdiena - piektdiena
  • 10:00 - 20:00
  • sestdien - svētdien
  • Brīvs

Rietumklīnika, Pērnavas iela 10, Rīga, LV-1012
Copyright © 2020 Rietumu klīnika